Jaunības jauda

03.06.2016

Kaut gan biežāk dzirdam, ka jaunieši bēg no laukiem, notiek arī pretējais process – iesakņojas dzimtajā zemē, atrodot pielietojumu savām zināšanām un spējām. Viena no šādām censonēm ir Engures novada Smārdes pagasta individuālā komersante Madara Stūrmane, kura trīs no saviem 22 gadiem nodarbojas ar dārzeņu un puķu stādu audzēšanu.
Viņas veikums ir atzinīgi novērtēts pērn lauksaimnieku konkursa “Sējējs 2011″ nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”.
Kad Madaras ģimene atguvusi senču zemi 10 hektāru platībā, domājuši, kā to izmantot. Uzcēluši māju, lopu kūti, saimniecības ēkas, iekopuši labības laukus, ganāmpulku, palaiduši gateri. Bet drīz vien pārliecinājušies, ka ar desmit hektāriem vien ir par maz, lai attīstītu piena lopkopību un graudkopību, tāpēc izlēmuši pārprofilēties – pievērsties dārzeņu audzēšanai. Ierīkoja vairākas siltumnīcas, kur audzē gurķus, tomātus, garšaugus, bet tīrumā – kartupeļus, arī zemenes. Vecāku pieredzes iedvesmota un Bulduru dārzkopības vidusskolas pasniedzēju iedrošināta (meitene tolaik mācījās šajā skolā, patlaban ir pabeigusi pirmos divus kursus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē), Madara rakstīja projektu, lai saņemtu Eiropas Savienības fonda līdzfinansējumu jaunajiem lauksaimniekiem savas ieceres īstenošanai – divu siltumnīcu būvei, kur audzēt dārzeņus un puķu stādus.
– Kopš desmit gadu vecuma esmu palīdzējusi vecākiem dažādos darbos siltumnīcā (to skaits katru gadu svārstās no septiņām līdz deviņām), tāpēc man šī joma nebija sveša. Šķita, ka esmu pietiekami uzkrājusi gan teorētiskās zināšanas, gan praktisko pieredzi, tādēļ ir pienācis laiks sākt saimniekot patstāvīgi, – nesenus notikumus atceras individuālā komersante. – Tētis ieteica uzņēmumu, kas viņam cēla siltumnīcas, bet tas, ko tur darīšu, bija manā ziņā. Izvēlējos puķu stādus un, konsultējoties ar tēvu, izturīgākās, ražīgākās tomātu šķirnes, kurām ir garšīgi augļi.
Lielākā siltumnīca ir 700 kvadrātmetrus plaša, mazākā – 400. Metāla konstrukcijas, kas apvilktas ar izturīgu plēvi, kalpojot aptuveni desmit gadu. Siltumnīcas apkurina ar malku, jo ģimenei tas ir izdevīgāk tāpēc, ka pieder gateris. Kurinot visi ģimenes locekļi uz maiņām, lai vienam nav pārāk liela slodze. Siltumnīcā ir ierīkota automātiskā vēdināšanas sistēma, darbojas laistīšanas iekārtas.
– Jaunākās paaudzes siltumnīcās ir tāda “ekstra”, ka ar datora starpniecību laistīšanas iekārtām dod komandu ūdenim pievienot nepieciešamās minerālvielas, var arī automātiski noteikt, kāds ir pH līmenis augsnei un mitruma līmenis siltumnīcā. Es paraugus augsnes skābuma noteikšanai paņemu un testēju pati, bet minerālvielas izmantoju minimāli, jo tomātus stādu kūtsmēslu, salmu un kūdras maisījumā.